Vai kādreiz esat aizdomājušies, ka nedēļa sākas svētdienā?
Tā ir diena, kad varat atpūsties, saplānot un sagatavoties lielajām darba dienām, kur katra diena nes mums jaunus izaicinājumus, bet katru dienu mēs arī saņemam jaunus impulsus un ierosmes. Tam atbilstoši mums katru dienu ir nepieciešamas citādas enerģijas, kas atbalstītu mūs tajā, ko nedēļas ritmā ir jāpaveic. Te mums var palīdzēt dažādās labību kultūras.
Ja vēl neesi paguvis sarūpēt dāvanas Ziemassvētkiem, tad zini, ka pie mums Tevi gaida mazākas un lielākas Ziemassvētku dāvaniņas, kā arī Ziemassvētku našķiem pie mums atlaides.
Gaidīsim Tevi BioVeikalā MārtiņRoze!
Vai jūsmājās piparkūku mīkla jau sagatavota?
Mēs meklējām viegli pagatavojumu piparkūku mīklu, atradām un labprāt dalāmies ar Jums!
Cep piparkūkas kopā ar saviem mīļajiem, lieliem un mazajiem, baudot procesu un smaržu, kas piepilda māju un padara cilvēkus priecīgus.
Mājīgus un mīļus Ziemassvētkus vēlot,
Jūsu MārtiņRoze
Šī kompānija specializējas augstākās kvalitātes bio tēju, kafijas un garšvielu ražošanā jau kopš 1979.gada. Kā līderim šajā jomā, Lebensbaum vīzija sevī apvieno apburošu produktu baudījumu un ontoloģisku skatījumu uz nākotni un sociālo atbildību šī veiksmīgā biznesa attīstībā.
Lebensbaum produkcija iegādājama MārtiņRoze BioVeikalā.
No pirmā acu uzmetiena atšķirība starp bulguru un kuskusu nešķiet liela, abus produktus taču parasti gatavo no cietajiem kviešiem un turklāt tie arī izskatās līdzīgi. Kaut arī abi šie graudaugu produkti noder ātrai un vieglai virtuvei, tomēr ir lielas atšķirības to ražošanā.
Dažam ar mannā putras tēmu saistās viens otrs traumatisks bērnības pārdzīvojums, kad atmiņā nāk mannā putra pārmērīgos daudzumos. Tas varētu būt iemesls, kādēļ manna ilgu laiku neieņēma pelnīto vietu vācu ēdienkartē. Tomēr pēdējā laikā manna piedzīvo renesansi, un jau sen ir skaidrs, ka tā piedāvā daudzas radošas iespējas virtuvei. Mannā arī, ja tā kā SPIELBERGER ražojumā, satur graudu apvalka daļas un dīgļus, daudzas vērtīgas vielas.
Pie mums kukurūza parādās uz galda drīzāk reti un dažreiz pat tiek uzskatīta par “dārzeni”, bet Dienvideiropā un galvenokārt Vidusamerikā un Dienvidamerikā līdz mūsu dienām tas ir viens no svarīgākajiem pārtikas līdzekļiem. Pieaugošās glutēna nepanesības dēļ kukurūza arī pie mums iegūst lielāku nozīmi. Tas, ka kukurūza mūsdienās visā pasaulē pieder pie visplašāk audzētajiem labības veidiem, it īpaši ir saistīts ar to, ka augstās biomasas produkcijas dēļ to var izmantot kā lopbarību un kā enerģijas nesēju.
Daudzās kultūrās kopš seniem laikiem rīsi ir uztura pamats. Atšķirībā no tā, kā tas ir pie mums, piemēram, Japānā rīss netiek uzskatīts par piedevu, bet gan par galveno pamatēdienu.
Botāniski skatoties griķi pieder sūreņu dzimtai. Bet to izmantošanas dēļ tos sauc arī par pseidolabību. Tā kā griķos nav glutēna, kurš daudziem cilvēkiem var izsaukt alerģiskas reakcijas, un daudzo vērtīgo sastāvdaļu dēļ pēdējos gados griķiem bio-jomā tiek piešķirta arvien lielāka nozīme.
Daudzos Āfrikas un Āzijas reģionos prosa līdz mūsu dienām spēlē svarīgu lomu kā galvenais uzturlīdzeklis, kaut arī lielāka ražīguma dēļ to pieaugoši izspiež kukurūza. Prosa pieder pie visbarojošākajām labībām un ir īpaši bagāta ar minerālvielām. Mūsdienās šai bezglutēna labībai ir pieaugoša nozīme pilnvērtīga uztura nodrošināšanā.
Plēkšņu kvieši ir ļoti sena labība, kas tika atkal kā no jauna atklāta tikai pēdējos 20 līdz 30 gados – galvenokārt pateicoties bio-uzplaukumam. Viduslaiku dziedniece Bingenas Hildegarde jau 11. gadsimtā nosauca šīs labības 17 priekšrocības. Mūsdienās daudzas no viņas minētajām iedarbībām ir zinātniski apstiprinātas.
Līdzīgi kā viengraudkvieši (Einkorn – Triticum monococcum) arī mieži ir viena no senākajām labības kultūrām. Ģeogrāfiski mieži ir tik plaši izplatīti kā neviena cita labība. Tos audzē ne tikai mērenā klimata joslā. Arī sausajos apgabalos, piemēram, Etiopijā, vai augstienēs līdz 4000 m augstumam, piemēram, Tibetā. Ja dažos reģionos no sējas līdz ražai paiet tieši 300 dienas, Tibetā mieži ir gatavi jau 60 dienās. Lielo izplatību nodrošina bagātīgais miežu šķirņu klāsts. Ir gan divrindu, gan sešrindu šķirnes, kam bieži – bet ne vienmēr – ir gari akoti.
Pat cilvēki, kuri ir maz skoloti labību noteikšanā, parasti bez problēmām pazīst auzas, jo tās var viegli pazīt pēc sazarotās skaras. Tomēr Eiropas laukos auzas redzamas arvien retāk. Tas saistīts no vienas puses ar salīdzinoši zemo ražīgumu, un no otras puses ar to, ka arvien retāk zirgi tiek baroti ar auzām. Tomēr auzas būtu pelnījušas daudz lielāku ievērību, tā tomēr ir visveselīgākā labība, kas aug Viduseiropā.
